|
|
|
||||
|
|
|
|
|
||
|
||||||
|
|
|
|
|
|
|
Arhīvs: Jaunumi 2013
Daži vārdi par Hoļca kausu. Iespējams tādēļ, ka kauss bija nr.13, ar tā organizēšanu gāja tā, kā gāja. Vajadzēja paiet tikai nepilnam mēnesim, lai sacensības īstenotos. Pirmo reizi kausa vēsturē tās notika Ozo laukumā. Dalībnieku skaits – nedaudz mazāk kā mediju līgas posmos, bet ne tā, lai ietilptu vienā flaitā – 6. Par personālijām: 1) golferis, kura sieva ir pikta, par to, ka viņa plauktu septiņus gadus aizņem Hoļca kauss – Gatis Šļūka; 2) cilvēks, kuram bija pa spēkam triumfēt pirmajās divās Hoļca kausa izcīņās – Gundars Galkins; 3) TV brigāde gandrīz pilnā sastāvā – Armands Tripāns, Reinis Ošenieks un Dāvids Ernštreits; 4) kausa iedibinātājs Ivo Krumholcs, pazīstams arī kā Hoļcs.
Vasara pamazām iegriezusies uz otro pusi un tajā pašā virzienā dosies arī Mediju līga – šonedēļ Ozo laukumā gaidāmais posms iezīmēs 12. sezonas vidussvītru. Trīs uzvaras pirmajos četros posmos ML līderpozīcijās izvirzījušas Ingmāru Jurisonu, taču galvenie konkurenti pagaidām vēl nav tikuši savu vārdu. Kaut gan dažādu iemeslu dēļ šogad ierobežota (Jāni Jarānu mūza aizvilinājusi darbā uz Daugavpils skatuves, Linards Lapa un Ivo Krumholcs ieslīguši darba pienākumos), aizkavējusies (Gatis Šļūka Spānijas saulē) vai pavisam atcēlusies (Ēriks Kundziņš rehabilitējas pēc divām ceļgala operācijām) vairāku līgas vecbiedru dalība cīņās par uzvarām, tas nebūt nenozīmē apsīkumu turnīra dalībnieku rindās. Pērn izcīnīto čempiona titulu mēģina aizstāvēt Jānis Janševics, viņam to neļaut aktīvi cenšas Jurisons, cīņā stabili pierakstījies Gundars Galkins, kā arī Armands Tripāns, kuram tikai jaunatnes maksimālisms un pieredzes trūkums pagaidām nav ļāvis paņemt savu pirmo uzvaru. Turpat mugurā elpo arī virkne citu konkurentu, kas labā dienā var sajaukt kārtis cīņās par uzvaru. 1. posms. Uzvarētāja liktenis Ozo laukumā izšķīrās Jurisona un Janševica starpā, kas šo divkauju izcīnīja aci pret aci – vienā flaitā. Dažas dienas pirms sezonas starta Ingmārs pirmoreiz 14 gadu laikā bija sadomājis aizstaigāt pie trenera, lai beidzot mēģinātu ko darīt ar savu īso, šķībo un bieži nekontrolējamo sitienu ar draiveri. Iznākums: draiveris nobāzts somas dziļumā, tam nepieskaroties. Taču, kur vienas durvis aizveras, citas atveras – izmisums lika pamēģināt pieķerties hibrīda nūjai, kas pirmajā posmā arī izrādījās izšķirošs gājiens. Glīti un taisni sitieni sanāca biežāk, nekā varētu cerēt, kas ļāva jau sezonas piektajā bedrītē noķert bērdiju un devītnieku noslēgt ar daudzsološu 43. Janševics gan iepalika tikai trīs sitienus, taču nākamajās trijās bedrītēs starpība jau bija pieaugusi līdz septiņiem. Uz 13. bedrītes viss sāka griezties pretējā virzienā un likās jau, ka čempions ņems ar pārliecību (pieci atspēlēti sitieni divās bedrītēs), tomēr veiksme aizgriezās no Janševica un pietika ar šo mirkli, lai Ingmārs atgūtu kontroli – vēl pāris pāru un finišā 90 sitienu pret 95. Izrādījās, ka otro vietu Jānim izdevies izraut par mata tiesu – tikai sitiens vairāk Galkinam un Tripānam, kuru iegāza pēdējās divas bedrītes. Pirms tām Armands flirtēja pat ar iespējam sākt sezonu ar uzvaru. Desmit dalībnieku konkurencē piecinieku noslēdza Artūrs Šēnhofs, bet otrajā pieciniekā savstarpējo cīņu sakurināja Zaķusalas brigāde – Jānis Utāns, Reinis Ošenieks un Dāvids Ernštreits. 2. posms. Pēc gada pārtraukuma ML atgriezās Viesturos, un uzreiz – ar pamatīgu drāmu. Saliekot kopā rezultātus, beigās izrādījās, ka pirmais četrinieks satilpis divos sitienos! Mānīgais priekšstats, ka Viesturi ar savām distancēm būs nospēlējami ar labu rezultātu, par sevi atgādināja jau pirmajās deviņās bedrītēs – savu paņēma citos laukumos neierastā šaurība, kas prasa taisnu spēli, savu lietus un savu – specifiskākais fērveja zāliens. Pusceļā starp favorītiem iezīmējās tas pats kvartets, kas pirmajā posmā: Gundaram 49, Jānim un Armandam pa 50, Ingmāram – 51. Jānis sev dienu sabojāja jau 10. bedrē – 10 sitienu. Savus plusus gan turpināja lasīt arī pārējie, un drīz kļuva skaidrs, ka viss izšķirsies finišā taisnē. Mazliet iepalicis, te izrāvienu veica Tripāns – pārs uz 16. un 17. Nezinot citu rezultātus, tobrīd tā izvērtās par klātienes cīņu flaitā ar Ingmāru – nezinot, kādu vietu tas beigās dos. Pirms pēdējās bedrītes divu sitienu handikaps Armandam un asins garša mutē – jāņem! Atlika vien uzsist kārtējo spožo pirmo sitienu (tajos Armandam šosezon nav līdzīgu), un lieta būtu darīta. Taču bumbiņa aizlidoja priedēs un ar to tikai sākās – krustadūrienā pa fērveju savācās dienas sliktākā bedrīte jeb 9. Ingmāram nekas spožs, taču 6 un – 101 pret Armanda 102. Tikai pie kluba mājas tapa skaidrs, ka tā bijusi cīņa par uzvaru, jo 102 sitieni skorkartē arī Jānim un Gundaram... Ar glītu pāru uz pēdējā grīna piektā vieta šoreiz Egīlam Lūsim, bet “Zaķusalas katlā” jau atkal labākais izrādījās Utāns. Ingmāram tikmēr – 2 no 2. 3. posms. Kaut gan Otepes laukumā kā sezonas pirmajā ārzemju posmā jau tā jāspēlē divas dienas no vietas, Janševics un Galkins uz Igaunijas kūrortpilsētu devās vēl dienu agrāk, lai tomēr izspēlētu arī treniņraundu, un sacensību pirmā diena parādīja, kas tas bijis prātīgi darīts. Pārliecība, kā labāk atrast ceļus līdz visnotaļ bēdīgā stāvoklī esošajiem grīniem (divi pat atradās ziemas statusā...), bija iegūta, un likumsakarīgs iznākums – Gundars pēc pirmās dienas līderis (102), Jānis – trešais (107). Pa vidu abiem iespraucās un vietu otrās dienas līderu flaitā nopelnīja nepiekāpīgais Armands (105), bet Ingmārs savas izredzes dziļi jo dziļi ieraka jau pirmajās 3 bedrītēs (10-6-8 jeb +11 pret pāru...). Viņam starpfinišā 110. Pēdējā brīža “lidojums” no Latvijas savu prasīja arī no Ivetas Kaiminskas – 120... To, ka var labāk, Iveta parādīja nākamajā dienā, kad sāka ar diviem bērdijiem pirmajās četrās bedrītēs, devītnieku pabeidza ar 45, bet visu dienu ar jaunu ML Otepes laukuma rekordu – 98. Ar to gan bija par maz, lai iesaistītos cīņā par uzvaru – tieši tāpat kā Ingmāram, kurš (gan tikai ar vienu bērdiju) otro dienu finišēja ar tādu pašu rezultātu – 98. Cerības viņiem nedeva Gundara stabilā spēle – arīdzan uzlabots iepriekšējās dienas rezultāts (100), atstājot aiz muguras arī abus flaita biedrus (Jānim 109, Armandam 114) un pelnīti izcīnot karjeras otro uzvaru. Jo īpašāku šo mirkli dara fakts, ka šis bija vēsturisks turnīrs – 100. posms Mediju līgas vēsturē! Otrās dienas spēle sudraba pozīcijās pacēla Ingmāru, bet bronza Jānim – par diviem sitieniem apsteidzot Ivetu un trim – Armandu. Ceļu līdz Otepei bija mērojuši arī Lūsis, kurš pacietīgi ļāvās nūjas satvēriena tehnikas maiņai, attiecīgi par to regulāri maksājot ar rezultātu, un Utāns – kas sevi iepriecināja ar dažām lieliski nospēlētu bedrīšu sērijām. 4. posms. Vēsturisko otro simtu ML iesāka, otro reizi sezonā atgriežoties Ozo, kas spēlētājus gaidīja ar patīkamu saulīti, taču pamatīgām vēja brāzmām, turklāt neveiksmīgu situāciju – tieši pa priekšu visiem laukumā devās nesteidzīgs četrinieks, ko mediji jau drīz bija noķēruši un sāka gaidīt. Varbūt tas, varbūt spēcīgais vējš, taču rezultāti šoreiz krietni iepalika no pirmajā posmā uzrādītajiem. Sācis ar diviem pāriem, stabilu tempu nespēja noturēt pat Janševics, savācot liekos sitienus gandrīz uz katras bedrītes, tomēr pēc pirmā devītnieka līdera gods tieši viņam – 47. Četrus sitienus aiz viņa ļoti labu sniegumu demonstrējošais Lūsis, vēl divus tālāk, cīnoties ar pelēcīgiem mazajiem plusiņiem – Jurisons. Tripānam un iepriekšējā posma čempionam Galkinam vēl bēdīgāk – 55 un 57. Taču nekad jau nav tik slikti, lai nevarētu iet vēl sliktāk.. Otrā devītnieka populārākais rezultāts bija 60 – ar tādu uz 18. grīna partneriem roku spieda ne tikai Armands, Gundars, Jānis Utāns un šosezon pirmoreiz nūjas rokās paņēmušais Ivo Krumholcs, bet arī... Janševics. Šķietami stabilās pozīcijas galvgalī bija izrādījušās mānīgas un no 47 pusceļā sanāca 107 beigās... Atlika noskaidrot, vai kādam būs labāk, un izrādījās, ka patiešām ir – jau atkal Ingmāram, kam šajā sezonā Fortūnai nav ko pārmest. Nekas daudz labāks par pirmajā devītniekā iespēto ranga līderim nepadevās arī otrajā (51), taču ar to bija gana – pieticīgais 104 šoreiz deva kārtējo uzvaru. Par spīti katastrofālajam otrā devītnieka sākumam un sliktākajam rezultātam (61), savu pirmo Mediju līgas pjedestālu nopelnīja Egīls, bet ceturto vietu ar savukārt labāko rezultātu (50) izrāva vēl viens šogad pirmoreiz nūjas izkustinājušais – zvaigžņu pavēlnieks Kristaps Baņķis. Piektais posms jūlija pēdējā otrdienā bija plānots Capitals laukumā Lietuvā, tomēr nepietiekama braucēju skaita dēļ nācās veikt korekcijas un pārcelties uz ierastāko Ozo laukumu Ķīšezera krastā. Dalībnieku skaits tajā zīmējas ar divciparu skaitli, ierindā gatavojas atgriezties arī pieckārtējais čempions Šļūka un tas sola jaunu pavērsienu konkurencē par uzvaru. Komfortablas līderpozīcijas sev pagaidām ieguvis Jurisons, kura atrāviens no tuvākā sekotāja rangā šobrīd sastāda jau vairāk nekā 800 punktus. Taču pieci posmi ir ļoti daudz, lai neviens nejustos nedz drošībā, nedz pārlieku atpalicis. Mediju līgā visas lielās cīņas vēl priekšā!
|
||||||
|
|
|
|
|
|
|
